Hronika

NOTIKUMU HRONIKA
Latvijā un Tukumā

1986. gads

10. jūlijā  Nodibinās Cilvēktiesību aizstāvju grupa Helsinki-86.
15. – 19. septembrī  Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē notiek PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju Šatokvas II konference.

1987. gads

22. februārī  Oficiāli pie Tramvaju un trolejbusu pārvaldes (TTP) tiek nodibināts Vides Aizsardzības klubs (VAK).
14. jūnijā  Grupa Helsinki-86 piemin deportāciju upurus ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.
23. augustā  Grupa Helsinki-86 pie Brīvības pieminekļa rīko protesta akciju pret Molotova-Ribentropa paktu.
Oktobrī  Grupa Helsinki-86 sāk izdot „Auseklis”, VAK sāk izdot žurnālu „Staburags”.
18. novembrī  Milicija aplenc Brīvības pieminekli, lai neļautu cilvēkiem nolikt pie tā ziedus.

1988. gads

25. martā  Pirmo reizi ar varas iestāžu atļauju Brāļu kapos tiek pieminēti deportācijas upuri un pie Mātes tēla tiek nolikti ziedi. Milicija apsargā Brīvības pieminekli, kur ziedu nolikšana aizliegta.
19. aprīlī  Tauta Meža kapos atvadās no Gunāra Astras (1931.-1988.)
Maijā pirmo reizi Tukumā sporta sacensībās (“Bērnudārzu sacensībās”, ko organizē A.Miezītis, palīdzot LĻKJS Tukuma rajona komitejas darbiniekiem) tiek izmantota sarkanbaltsarkanā karoga simbolika.
1. -2. jūnijā  Latvijas Rakstnieku savienības paplašinātais plēnums. M. Vulfsons paziņo, ka Latvija 1940. gadā tika okupēta.
14. jūnijā  Padomju režīma atļautais deportācijas upuru piemiņas mītiņš pie Politiskās izglītības nama.
Jūlija sākumā  LTF Tukuma nodaļas dibināšanas iniciatori Juris Celmiņš, Andris Miezītis, Vilis Seleckis un Andris Kristbergs tiekas Jura Celmiņa vecāku mājā Durbē, kur apspriež ideju par LTF dibināšanu.
Nākošajās tikšanās reizēs pievienojas Natālija Lūse, Lolita un Andris Vilki, Aija Miezīte.
10. jūlijā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce Rīgā, Arkādija parkā.
16.jūlijā  Mežaparkā notiek VAK organizēta Latvijas karoga reabilitācijas manifestācija. Tajonā piedalās ap 30 000 dalībnieku.
Augustā  Tukuma Šaha un dambretes kluba telpās (Brīvības laukums – 10) pulcējas aktīvisti, lai apspriestu Tautas frontes nodaļas dibināšanu. Tiek izveidota iniciatīvas grupa 13 cilvēku sastāvā nolikuma un statūtu izstrādāšanai.
23. augustā  Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek rīkota manifestācija pret Molotova-Ribentropa paktu.
12.septembrī    Notiek pirmā LTF Engures atbalsta grupas dibināšanas sapulce, kurā izveido domi 11 cilvēku sastāvā.
16.septembrī laikrakstā “Padomju Jaunatne” publicēts Tautas frontes Tukuma organizācijas programmas projekts.
16. septembrī  Tukuma kultūras namā notiek LTF Tukuma nodaļas dibināšanas konference. Tajā piedalās ap tūkstoš dalībnieku, LTF iestājas 882 biedri, starp viņiem  230 strādnieki, 78 partijas biedri, 73 komjaunieši, 8 mājsaimnieces, 48 skolēni, 2 ticīgie, 82 pensionāri. Tiek ievēlēta valde 15 cilvēku sastāvā, par LTF Tukuma nodaļas pārstāvi ievēl Vili Selecki.
23. septembrī  Pirmā LTF Tukuma rajona nodaļas Domes sēde laikraksta „Tukuma Ziņotājs” redakcijā.
28. septembrī    laikraksts „Padomju Jaunatne” publicē Viļa Selecka rakstu par LTF Tukuma nodaļas izveidošanu „Tukumnieki savu vārdu ir teikuši”.
29. septembrī  LPSR AP Prezidijs pieņem dekrētu, kas ļauj tautas piemiņas dienās, ģimenes svētkos, kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un izmantot nacionāletniskos un kultūrvēsturiskos simbolus.
30. septembrī  Igaunijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
6. oktobrī  LPSR AP pieņem lēmumu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
7. oktobrī  Manifestācija Mežaparkā “Par tiesisku valsti”.
7.oktobrī    Sāk iznākt LTF informācijas lapa “Atmoda”.
8. -9. oktobrī  Rīgā, Politiskās izglītības namā notiek LTF dibināšanas kongress. Tukuma rajona LTF nodaļu tajā pārstāv Juris Celmiņš, Agris Jaunkļaviņš, Arvis Grods, Natālija Lūse un Vilis Seleckis. Par LTF priekšsēdētāju ievēl Daini Īvānu.
8. oktobrī  Tukuma Meža kapos pie Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo pieminekļa LTF Tukuma nodaļas aktīvisti Aija un Andris Miezīši organizē pirmo mītiņu, kurā piedalās Tukuma Raiņa 1. vidusskolas skolēni, Strauta ielas iedzīvotāji un citi tukumnieki.
19.oktobrī Tukuma kultūras namā notiek iedzīvotāju saruna ar LTF dibināšanas kongresa delegātiem, LKP rajona komitejas un TDP Tukuma rajona izpildkomitejas vadošajiem darbiniekiem.
22. oktobrī  Lietuvas pārbūves kustības Sajudis dibināšanas kongress.
LTF Tukuma nodaļas organizēts mītiņš Tukuma tirgus laukumā „Par tiesisku valsti”.
27.oktobrī notiek sarīkojums, veltīts K.Zāles pieminekļa 60-gadei. Oskars grīgs un Andris Miezītis sagādāja filmas “Latvijas desmitgade, 3.daļa”, “Latvijas skaņu hronika Nr.325, Nr 377, Nr.317″, “Foksa hronika, 1931.g.izlaidums”,  “Brīvības pieminekļa atklāšana”, kas padomju laikā netika rādītas.
28. oktobrī  LTF Tukuma rajona nodaļa piedalās piemiņas brīdī Smārdē pie K. Zāles veidotā pieminekļa.
8.novembrī Rīgā, Benjamiņa namā notiek pirmā Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības “Sajūdis” vadības pārstāvju pirmā sanāksme.
4.novembrī Tukumā notiek svinīgs sarīkojums, veltīts A.Pumpura eposa “Lāčplēsis” 100.gadadienai. Oskars Grīgs un Andris Miezītis sagādāja filmas “Lāčplēsis” un “Ceļojums caur ziedošo Zemgali”, kas padomju laikā netika rādītas.
11. novembrī  Daugavmalā notiek tautas manifestācija “Par tiesisku valsti un demokratizāciju”.    Ēvalds Valters un Alberts Bels Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ nacionālo karogu. Karogu iesvēta Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Kandavas iecirkņa prāvests, garīgās Atmodas kustības „Atdzimšana un atjaunošanās” dalībnieks Augusts Ālers.
14. novembrī  Par laikraksta „Komunisma Rīts” redaktoru sāk strādāt LTF Domes loceklis un Tukuma nodaļas pārstāvis Vilis Seleckis.
16. novembrī  Igaunijas PSR AP pieņem suverenitātes deklarāciju.
17. novembrī  Nacionālā karoga pacelšana virs Tukuma kultūras nama vēsturiskās daļas, ko organizē Andris Miezītis.  Karogu iesvēta prāvests Augusts Ālers. Tukuma kultūras namā kultūras darbinieku un LTF Tukuma nodaļas organizēta Latvijas valstiskuma 70. gadadienai veltīta svinīga sanāksme un koncerts.
18. novembrī  Pirmo reizi padomju režīma apstākļos tiek svinēta Latvijas valsts proklamēšanas diena. Daudzviet arī Tukumā tiek izlikti nacionālie karogi. Vakarā LTF Tukuma nodaļas organizēts mītiņš un svecīšu nolikšana Meža kapos pie Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo pieminekļa.
Novembrī   tiek atjaunots Tukuma 11.aizsargu pulks.
25. novembrī  Padomju saimniecības „Zemgale” kultūras pilī notiek LKP Tukuma rajona organizācijas konference. Ar tautfrontiešu-komunistu atbalstu par LKP Tukuma rajona organizācijas pirmo sekretāru ievēl Ilgvaru Kalniņu.
26. novembrī  Pie LKP Tukuma rajona komitejas notiek LTF Tukuma nodaļas organizēts mītiņš – tikšanās ar jaunievēlēto LKP Tukuma rajona komitejas vadību.
10. decembrī  Sanāk Latvijas tautu forums. Tajā piedalās 20 delegāti no Tukuma rajona.
16. decembrī  Gatavojoties PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām, tiek izveidots LTF vēlēšanu centrs.
20. decembrī nodibināts Upuru (1941.-1949.) piemiņas klubs, kas vēlāk ieguva nosaukumu “Atauga” (vadītājs Arvis Grods).

1989. gads

1. janvārī      Tukuma rajona laikrasts “Komunisma Rīts” plaša iedzīvotāju atbalsta rezultātā atguvis savu iepriekšējo nosaukumu un no 1.janvāra atkal iznāk kā  “Tukuma Ziņotājs».
8. janvārī  Internacionālās frontes (Interfrontes) dibināšanas kongress. Tukumā izveidojas interfrontistu nodaļa apmēram 100 dalībnieku sastāvā.
21. janvārī  Tukuma kultūras namā notiek LTF Tukuma nodaļas II konference. Tajā piedalās un uzstājas LNNK līderis Eduards Berklavs. Konference pieņem rezolūcijas „Par Latvijas PSR valsts karogu un himnu” un „Par attieksmi pret PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām” un ievēl nodaļas valdi jaunā sastāvā.
22. janvārī  Rīgā pulcējas LTF skolu grupu pilnvarotie. Tukuma rajonu pārstāv skolēni no Jaunpils, Kandavas, Zemgales vidusskolām, no Kandavas internātskolas, J. Raiņa Tukuma 1. vidusskolas un Tukuma 2. vidusskolas.
25. februārī  Tukuma kultūras namā notiek LTF Tukuma rajona nodaļas valdes pasākums „Latviešu – lietuviešu brālība” ar Lietuvas Pluņģes rajona „Sajūdis” biedru piedalīšanos.
18. – 19. februārī  LNNK dibināšanas kongress Ogrē. Pēc kongresa LKP CK birojs pasludina LNNK par antikonstitucionālu veidojumu Latvijas PSR.
25. februārī  Vides aizsardzības kluba (VAK) I kongress.
12. martā  LTF manifestācija Daugavmalā, kurā organizēti piedalās arī LTF Tukuma nodaļa. Kopējais dalībnieku skaits manifestācijā – 230 tūkstoši cilvēku. Tiek nolasīta un pieņemta telegramma M. Gorbačovam.
18.martā  Tukuma tirgus laukumā – tautas sapulce “Par latviešu valodu”, ko organizē A.Miezītis. Piedalās ap tūkstots dalībnieku.
25. martā  Rīgā, pieminot deportāciju upurus, tiek rīkots sēru gājiens uz Brāļu kapiem. Tukumā LTF Tukuma nodaļa organizē piemiņas plāksnes atklāšanu pie stacijas Tukums II.
26. martā  PSRS Tautas deputātu vēlēšanas. Latvijas 41 deputātu kopskaitā tiek ievēlēti 30 LTF atbalstītie deputāti. No Tukuma rajona tiek ievēlēti abi LTF atbalstītie deputāti Andrejs Dandzbergs un Ervids Grinovskis.
Aprīlī  Sāk iznākt LTF Tukuma rajona nodaļas biļetens “Vanemas Atmoda”. Atbildīgais par izdevumu – A. Miezītis.   Aivars Znatnajs aicina veidot jaunu – Latvijas Tautas kompartiju. Par šo tēmu sākas diskusijas laikrakstā “Tukuma Ziņotājs” un  LTF biļetenā  “Vanemas Atmoda”.
15. aprīlī  Rīgā, Sporta manēžā notiek Latvijas Lauksaimnieku savienības (LLS) kongress. Tukuma rajona 9742 LLS biedrus kongresā pārstāv 194 delegāti no kolektīvajām un zemnieku saimniecībām. Kopējais kongresa delegātu skaits – 2697. Par LLS priekšsēdētāju ievēl Albertu Kaulu. No Tukuma rajona LLS valdē ievēl Ivaru Amoliņu un Ventu Balodi.
18. aprīlī  LNNK Tukuma rajona nodaļas padome pieprasa Latvijas PSR Augstākai Padomei līdz 1989. gada 31. decembrim noorganizēt Latvijas Republikas pilsoņu balsojumu par izstāšanos no PSRS.
23.aprīlī    Tiek nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kas sāk organizēt Lestenes brāļu kapu izveidošanu.
28. aprīlī
  LTF Tukuma rajona nodaļa nosūta līdzjūtības telegrammu Gruzijai, sakarā ar bojā gājušajiem brīvības cīnītājiem.
Maijā  No LKP izstājas LKP Tukuma rajona biroja locekle  Aija Miezīte.
5. maijā  Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem Valodu likumu, nostiprinot latviešu valodai valsts valodas statusu.
13. – 14. maijā  Baltijas Asamblejas un Baltijas Padomes dibināšana Tallinā. Baltijas tautu kustību regulāru tikšanos sākums. No Tukuma rajona Asamblejā piedalījās PSRS Tautas deputāts Andrejs Dandzbergs un LTF Domes locekļi Arvis Grods un Vilis Seleckis.
18. maijā  Lietuvas PSR Augstākā padome pieņem Suverenitātes deklarāciju.
Tukuma rajona LTF nodaļas dome aicina izraidīt no republikas Interfrontes līderus.
19. maijā  Notiek LNNK Tukuma rajona nodaļas konference, kura aicina Latvijas pilsoņus veidot iniciatīvas grupas, uzsākt pilsoņu reģistrēšanu un apvienoties Latvijas pilsoņu komitejās.
25. maijā Maskavā darbu sāk PSRS Tautas deputātu kongress. Tukuma rajonu tajā pārstāv LTF atbalstītie deputāti Andrejs Dandzbergs un Ervids Grinovskis.
28. – 29. maijā  Latvijas Drāmas teātrī notiek LNNK II ārkārtas kongress, kas aicina Latvijas pilsoņus reģistrēties pilsoņu komitejās un deleģēt savus pārstāvjus Pilsoņu kongresam.
31. maijā LTF Domes valde pieņem aicinājumu visās LTF grupās apspriest jautājumu par kursu uz Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību.
14. jūnijā  Ar valsts varas iestāžu atļauju plaši tiek atzīmēta deportācijas upuru piemiņas diena. Visos dievnamos notiek aizlūgumi. Tukuma ev. luterāņu baznīcā dievkalpojumu vada prāvests Augusts Ālers. Plaša mēroga piemiņas pasākumi notiek Džūkstē un Irlavā.
17. jūnijā  Deportācijas upuru piemiņas vietā pie stacijas Tukums II notiek LTF Tukuma rajona nodaļas un upuru piemiņas kluba „Atauga” organizēts atceres pasākums.    Tukuma tirgus laukumā notiek LTF un LNNK Tukuma rajona nodaļas organizēts mītiņš „Par Latvijas Republiku”, kurā pieņem rezolūciju ar aicinājumu Latvijas Republikas pilsoņiem aktīvi iesaistīties Latvijas Pilsoņu komiteju veidošanā un Pilsoņu kongresa sasaukšanā.
22. jūnijā  LTF Tukuma rajona nodaļas valde atbalsta LTF Domes valdes 31. maija Aicinājumu atjaunot Latvijas valsts politisko un ekonomisko neatkarību.
Valde aicina Latvijas PSR Augstāko Padomi pieņemt lēmumu un pārtraukt 21. jūliju atzīmēt kā valsts dibināšanas dienu un par valsts svētku dienu apstiprināt 18. novembri. Valde aicina Tukuma rajona iedzīvotājus 21. jūlijā karogus neizkārt.
29. jūnijā  Notiek LKP Tukuma rajona komitejas plēnums. Plēnumā piedalās LKP CK sekretārs Ivars Ķezbers. Partijas rajona komitejas locekļi noraida Jura Celmiņa iesniegto rezolūcijas projektu par LTF Domes valdes 31. maija Aicinājuma atbalstīšanu.
13. jūlijā  Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņem lēmumu „Par darbību Pilsoņu komiteju veidošanā” un atzīst pilsoņu reģistrāciju par nelikumīgu.    Padomju saimniecības „Zemgale” kultūras pilī nodibinās LLS Tukuma rajona nodaļa. Dibināšanas konferencē piedalās 300 delegātu, kas ievēl padomi 48 cilvēku sastāvā un padomes priekšsēdētāju Ivaru Amoliņu. Konferencē piedalās arī LLS priekšsēdētājs Alberts Kauls.
25. jūlijā  LTF Tukuma rajona nodaļas valde paziņo par atbalstu Pilsoņu komiteju veidošanā un aicina visus rajona iedzīvotājus aktīvi reģistrēties.
26.jūlijā     Rīgā, Doma laukumā notiek Latvijas Tautas frontes mītiņš “Par Latvijas suverenitāti”.
28. jūlijā  Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija pieņem Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti.
Jūlijā-augustā LTF Tukuma rajona nodaļas valde aktīvi iesaistās iedzīvotāju parakstu vākšanā pret PSRS Gaisa spēku reaktīvo iznīcinātāju lidojumiem virs Tukuma pilsētas un Tukuma rajona teritorijas.
23. augustā  LTF, ITF un Sajūdis rīko cilvēku ķēdi BALTIJAS CEĻŠ maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa. LTF Tukuma nodaļa organizē cilvēku sadošanos rokās Bauskas ceļa posmā pie Iecavas Ošupes krustojumā.
18. septembrī  Par laikraksta „Tukuma Ziņotājs” redaktoru sāk strādāt LTF Tukuma nodaļas valdes loceklis Juris Celmiņš. Līdzšinējais redaktors Vilis Seleckis tiek apstiprināts par laikraksta „Skolotāju Avīze” redaktoru.
22.augustā Tukuma kultūras namā notiek pasākums “Nodevības diena”.
23. septembrī  Padomju saimniecības „Zemgale” kultūras pilī notiek LTF Tukuma nodaļas III konference. Tajā tiek pieņemti LTF Tukuma rajona nodaļas pamatvirzieni, gatavojoties vietējo padomju vēlēšanām un izvirzīti delegāti LTF II kongresam.
26. augustā  PSKP Politbirojs asi nosoda BALTIJAS CEĻA veidotājus un kritiski novērtē situāciju Baltijas republikās.
7. -8. oktobrī  Sanāk LTF II kongress, kurā pieņemtajā programmā tiek noteikts kurss uz pilnīgu Latvijas neatkarību. LTF Tukuma rajona nodaļu kongresā pārstāv 26 delegāti.
11. oktobrī  Sanāk LTF Tukuma rajona nodaļas Domes sēde. Tiek noteikti kritēriji, pēc kuriem vadoties, izvirzīt kandidātus vietējo padomju vēlēšanām un tiek izveidots LTF Tukuma rajona nodaļas vēlēšanu koordinācijas centrs.
Pieņemta rezolūcija par 1917. gada oktobra apvērsuma 72. gadadienas atzīmēšanu. Dome aicina iedzīvotājus neatbalstīt un nepiedalīties LKP Tukuma rajona komitejas 7. novembrī rīkotajos politiskajos pasākumos.
14.oktobrī    Ogrē notiek Latvijas Politiski represēto apvienības (PRA) I konference.
10.novembrī 
Tukuma kultūras namā kinofilmas “Sarkanā migla” noskatīšanās un Lāčplēša dienai veltīts TDA “Svīta” un “Ritenītis” koncerts, ko organizē O. Grīgs un A. Miezītis.
11. novembrī  LTF nodaļas organizēts mītiņš un svecīšu nolikšana Meža kapos pie Latviešu karavīra pieminekļa.
12.novembrī  Gājiens no Tukums I dzelzsceļa stacijas uz militāro lidlauku un mītiņš pie lidlauka “Vienoti Tukumam” , piedalās vairāki simti tukumnieku. Organizē patriotiskā jauniešu organizācija “Tēvzemei un Brīvībai”. Atbildīgais Klāvs Radziņš.
18. novembrī  Daugavmalā manifestācija „Par neatkarīgu Latviju”. Pusmiljonu klātesošo vārdā pieņem vēstuli Mihailam Gorbačovam un Džordžam Bušam. Tukumnieki mītiņā ierodas ar LTF nodaļas un atbalsta grupu organizētu transportu ar sagatavotiem lozungiem, plakātiem un karogiem.
25. novembrī  Pie E. Birznieka-Upīša Tukuma astoņgadīgās skolas tie atjaunota Zigfrīda Meierovica piemiņas plāksne.
27. novembrī  Tiek publicēts nacionālkomunistu Aicinājums atbalstīt neatkarīgas sociālistiskas Latvijas ideju un atteikties no konstitucionāli garantētas LKP vadošās lomas. Aicinājumu paraksta 8 LKP CK locekļi, 32 partijas rajonu un pirmorganizāciju sekretāri. To skaitā ir arī LKP Tukuma rajona komitejas pirmais sekretārs Ilgvars Kalniņš.
2. decembrī  Rīgā notiek atjaunotās LSDSP 20. kongress.   Tukumā notiek Aivara Znatnaja vadītās Latvijas Tautas kompartijas dibināšanas iniciatīvas grupas konference, kurā apspriež iespēju izveidot LKP Demokrātisko frakciju.
10. decembrī  Notiek vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas, kurās gan visā Latvijā, gan Tukumā un Tukuma rajonā pārsvaru iegūst LTF atbalstītie kandidāti.
24. decembrī  PSRS Tautas deputātu II kongress pieņem rezolūciju, kurā nosoda un atzīst par spēkā neesošiem kopš parakstīšanas brīža slepenos protokolus, ko PSRS un Vācija parakstīja 1939. gada 23. augustā.
28. decembrī  Latvijas PSR Augstākās Padomes sēdē ar 220 balsīm par un 50 pret izslēdz no konstitūcijas 6. pantu, kas noteica komunistiskās partijas vadošo lomu.

 1990. gads 

11.janvārī  Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiek LTF mītiņš “Vienoti Baltijā”.    Pieņemti labojumi LPSR Konstitūcijā par LKP privilēģiju izbeigšanu un tās pielīdzināšanu citām sabiedriskām organizācijām.
18.janvārī  Sākas deputātu kandidātu izvirzīšana 18.marta LPSR AP vēlēšanām. LTF Dome atbalsta Tukuma nodaļas Domes izvirzītos kandidātus Juri Celmiņu, Aivaru Dātavu, Agri Jaunkļaviņu un Vili Slecki.
20.janvārī  LTF Tukuma nodaļas Domes ārkārtas sēde.  Tiek nolemts nodaļas IV konferenci sasaukt 17.februārī.
23.janvārī  „Tukuma Ziņotājs” publicē LKP Demokrātiskās frakcijas izstrādāto Latvijas Demokrātiskās partijas programmas projektu.
26.janvārī    sāk iznākt “avīzīte”, laikraksts nacionālai pārliecībai, ko izdod Tukuma novada Upuru piemiņas kluba “ATAUGA” grāmatapgāds.
31.janvārī  Publicēta Interfrontes  platforma LPSR AP vēlēšanām. Tā aizstāv Latvijas PSR suverenitātes nostiprināšanu padomju sociālistisko republiku federācijā.
1.februārī  Vairāki centrālie laikraksti un „Tukuma Ziņotājs” publicē „Paziņojumu LKP biedriem”.  Tajā grupa tautfrontiešu – komunistu paziņo par savu izstāšanos no komunistiskās partijas un aicina LKP pirmorganizācijas pašlikvidēties. Paziņojumu paraksta Dainis Īvāns, Juris Celmiņš, Aivars Znatnajs, Pēteris Laķis, Armands Pauris, Omārs Jansons, Vilis Seleckis.
3.februārī  Pieņemta LTF platforma LPSR AP vēlēšanām. Tajā noteikts uzdevums atzīt 1940.gada LPSR iestāšanos PSRS par spēkā neesošu un radīt visus priekšnoteikumus Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai.
10.februārī   Tiek paziņots Tukuma pilsētas vadības sastāvs. Par Tukuma pilsētas TDP priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Kotāns, par Tukuma pilsētas TDP izpildkomitejas priekšsēdētāju – Ēriks Zunda.
15.februārī  LPSR AP pieņem Deklarāciju par Latvijas valstisko neatkarību, kurā runāts par suverenitāti un neatkarību PSRS sastāvā. Par oficiālajiem valsts simboliem nosaka sarkanbaltsarkano karogu, 1921.gadā apstiprināto valsts ģerboni un himnu „Dievs, svētī Latviju”.
17.februārī  LTF Tukuma rajona nodaļas 4.konference Tukuma DOSAAF telpās Melnezera ielā 1. Ievēl valdi 15 cilvēku sastāvā, par Tukuma nodaļas pārstāvi (vadītāju) ievēl Juri Celmiņu, par vietnieku – Valteru Suhanovu. Konference pieņem rezolūciju „Par attieksmi pret kompartiju”, kurā atbalsta ideju par partijas pirmorganizāciju pašlikvidēšanos darba kolektīvos un ierosina partijām darboties pēc teritoriālā principa. Sakarā ar to, ka Tukuma 189.vēlēšanu apgabalā izvirzīti vairāki progresīvi deputātu kandidāti, konference paziņo par neitrālu nostāju pret kandidātiem Aivaru Dātavu, Pēteri Lazdu un Ivaru Amoliņu.
18.februārī  LNNK Tukuma rajona organizācijas konference, kurā aicina uzsākt akciju „Robežstabiņi”. Akcijas mērķis – sākt reālu robežstabu ierakšanu uz Latvijas Republikas austrumu robežas.
21.februārī  Sākas LPSR AP deputātu kandidātu priekšvēlēšanu kampaņa.
23.februārī  Plaša Interfrontes manifestācija, aizstāvot PSRS.
25.februārī     Rīgā, Doma laukumā notiek LTF mītiņš “Par demokrātisko spēku vienotību”.
28.februārī  Notiek lielākais Interfrontes mītiņš pret Latvijas neatkarību.
11.martā  Notiek VAK organizēts mītiņš pie LKP CK ēkas ar prasību apturēt kompartijas darbību Latvijā. Mītiņā organizēti piedalās arī Tukuma rajona VAK nodaļa.
14.martā      Iznāk LKP Tukuma rajona organizācijas laikraksta “Vārds” pirmais numurs. Redaktors Ziedonis Banka.
17.martā
 LTF pirmsvēlēšanu manifestācija Daugavmalā „Daugav’s abas malas mūzam nesadalās”.
18.martā  Notiek Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās piedalās 81.25% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pēc aprīlī vairākos apgabalos notikušām pārvēlēšanām tiek ievēlēta Augstākā Padome 201 deputātu sastāvā. LTF iegūst 131 deputātu mandātu, Interfronte izveido frakciju ar 57 deputātiem. No Tukuma rajona tiek ievēlēti visi LTF atbalstītie kandidāti: Juris Celmiņš, Agris Jaunkļaviņš, Pēteris Lazda un Vilis Seleckis.
24.martā  Atklāj piemiņas zīmi „Sibīrijas trimdā aizvesto Matkules pagasta zemnieku paaudžu piemiņai”.
25.martā  Deportācijas upuru atceres pasākums Tukumā piemiņas vietā pie stacijas Tukums II.
6.-7.aprīlis  LKP 25.kongress, kurā partija sašķeļas. PSKP atbalstītāji par LKP 1.sekretāru ievēl Alfrēdu Rubiku. Neatkarīgas kompartijas atbalstītāji no kongresa aiziet. Šķelšanās notiek arī Tukuma rajona LKP organizācijā.
8.-23.aprīlis  Pilsoņu kongresu delegātu vēlēšanas. Tukuma rajonā tiek ievēlēti 7 delegāti un viens delegātu kandidāts.
20.aprīlī  Tukuma kultūras namā notiek Tukuma rajona visu līmeņu deputātu sanāksme, kurā piedalās 309 deputāti. Deputāti pieprasa LPSR AP pieņemt lēmumu par Latvijas Republikas atjaunošanu un sadarboties ar Latvijas Pilsoņu kongresu. Deputāti lemj arī par alternatīvā (darba) dienesta komisijas izveidošanas principiem.
21.aprīlī  Daugavas stadionā sanāk Vislatvijas tautas deputātu sanāksme, kurā piedalās 8087 visu līmeņu deputāti, tostarp arī Tukuma rajona pārstāvji. No tiem 8003 balso par Aicinājumu atjaunot Latvijas Republikas neatkarību (pret balso 41 deputāts, atturas – 43 deputāti).
30.aprīlis-1.maijs
 Sanāk Latvijas Republikas Pilsoņu kongress, kurā ievēlēti 259 delegāti. Kongress ievēl Latvijas Komiteju 50 delegātu sastāvā, par priekšsēdētāju ievēl Aigaru Jirgenu. No Tukuma rajona delegātiem Komitejā ievēl Mārtiņu Āboliņu (Engure). Pilsoņu kongress aicina atjaunot Aizsargu organizāciju un izveidot Likumīgo īpašnieku apvienību.
3.maijā  Tiek atklāta LPSR AP pirmā sesija. Par AP priekšsēdētāju ievēl Anatoliju Gorbunovu, par vietniekiem Daini Īvānu un Andreju Krastiņu.
4.maijā  LPSR AP ar 138 balsīm par pieņem Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Par Deklarāciju nobalso visi četri Tukuma rajona deputāti. Pēc Deklarācijas pieņemšanas notiek mītiņš Daugavmalā, kurā tauta apliecina savu atbalstu deputātu lēmumam.
Tajā pašā laikā LKP Tukuma rajona komitejā pulcējas 104 A.Rubika kompartijas atbalstītāji, lemj organizatoriskus jautājumus un par LKP Tukuma rajona komitejas pirmo sekretāru ievēl Vladislavu Krūmiņu.
6.maijā  Tumē Luiku kapsētā notiek svinīga 2.Pasaules karā kritušo karavīru pārapbedīšana un Brāļu kapu ierīkošana.
7.maijā  LR AP  par LR Ministru Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ivaru Godmani.
14.maijā  PSRS prezidents Mihails Gorbačovs paraksta Dekrētu, kurā nosoda Latvijas Neatkarības Deklarāciju un pasludina to par spēkā neesošu.
Latvijas Universitātes Lielajā aulā pulcējas neatkarīgās kompartijas atbalstītāji un izveido Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju (LNKP), par kuras priekšsēdētāju ievēl Ivaru Ķezberu.
15.maijā  Interfrontes atbalstītāji ar formās un civilā apģērbā tērptu militāristu palīdzību mēģina ieņemt LR AP ēku, rīko tās aplenkumu.   Tukumā notiek LNKP Tukuma pilsētas teritoriālās organizācijas dibināšanas sapulce.
20.maijā  Notiek PSRS un LPSRS konstitūciju un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komitejas dibināšanas kongress.
29.maijā   Tukumā noņem Ļeņina pieminekli un atjauno Brīvības laukuma nosaukumu. Lēmumu pieņem Tukuma pilsētas padome, pamatojoties uz LPSR Kultūras ministrijas ekspertu slēdzienu, ka rūpnieciski gatavotais piemineklis ir sliktā tehniskā stāvoklī.
30.maijā  Notiek LNKP Tukuma rajona teritoriālās organizācijas plēnums. Tukuma rajonā neatkarīgajā kompartijā pārreģistrējas ap 500 biedru. Par tās valdes priekšsēdētāju ievēl Juri Šulcu. Jaunās kompartijas biedriem tiek izsniegtas jauna parauga biedra kartes. Sākas kompartijas īpašumu, finanšu līdzekļu sadalīšana. Sākas ažiotāža par laikraksta „Cīņa” turpmāko statusu. Pārstāj iznākt LKP Tukuma rajona organizācijas laikraksts „Vārds”.
14.jūnijā  Kandavā svinīgi atklāj piemiņas zīmi – akmeni ar uzrakstu „Staļinisma upuru piemiņai”.
15.jūnijā  Sakarā ar profesora Kārļa Strauberga simtgadi Džūkstes Mazajā kapličā notiek Kārļa un Zentas Straubergu no Zviedrijas atvesto mirstīgo atlieku pārapbedīšanas pasākums. Pasākumā piedalās profesors Jānis Stradiņš, vairāki LU pasniedzēji, Džūkstes LTF grupa, simtiem vietējo iedzīvotāju un pasākuma viesi.
16.jūnijā  Baltijas Asamblejas sēdē Mellužos tiek atzīts, ka tautas frontes ir vajadzīgas līdz faktiskās neatkarības atzīšanai.
26.jūnijā  LR AP Prezidijs pieņem lēmumu par depolitizāciju valsts struktūrās, kur nedrīkst darboties partiju pirmorganizācijas.
4.-8.jūlijs  Notiek XX vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Tajos no Tukuma rajona piedalās ap tūkstoti pašdarbnieku.
27.jūlijā  Jūrmalā notiek Baltijas valstu vadītāju tikšanās ar KPFSR AP priekšsēdētāju Borisu Jeļcinu.
1.augustā  LR AP sēdē uzstājas KPFSR AP priekšsēdētājs Boriss Jeļcins.
12.augustā  Gustava Zemgala piemiņas akmens atklāšana Džūkstes pagasta „Brātiņos”.
14.augustā  Tiek paziņots, ka LĻKJS pārtop par Latvijas Jaunatnes progresa savienību (LJPS). Arī Tukuma rajona komjaunatne pārtop par LJPS organizāciju, par tās vadītāju ievēl Ivonnu Plaudi.
23.augustā  Baltijas valstīs senču pilskalnos un svētvietās vienlaicīgi tiek iedegti ugunskuri. Tukumnieki pulcējas Senču pilskalnā, tiek teiktas runas, dziedātas dziesmas. Ugunskuri tiek iedegti arī Kandavā un Tukuma rajona pagastos.
14.septembrī  Tukuma kultūras namā notiek LTF Tukuma rajona nodaļas 5.konference. Par nodaļas pārstāvi (vadītāju) ievēl Vladimiru Akimovu, par vietnieku – Eduardu Rasu. Tiek izvirzīti delegāti LTF III kongresam.
20.septembrī  „Tukuma Ziņotājs publicē aicinājumu veidot topošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Tukuma rajona organizāciju. Tiek publicētas arī LZS programmas pamattēzes.
Septembrī  „Tukuma Ziņotājs” publicē iedzīvotāju protesta vēstules pret no Austrumeiropas valstīm izvestā PSRS karaspēka virsnieku ģimeņu bērnu uzņemšanu Tukuma 2.vidusskolā.
26.septembrī  LR AP pieņem likumu „Par prokurora uzraudzību”. Par LR ģenerālprokuroru ieceļ  Jāni Skrastiņu. PSRS pakļautībā turpina darboties arī LPSR prokuratūra. Latvijā veidojas divvaldības situācija.
27.septembrī  Preses namā ielaužas OMON, lai „aizsargātu” kompartijas īpašumu.
2.oktobrī  Atjaunotajā Lamiņu baznīcā notiek pirmais dievkalpojums.
3.novembrī T ukumā notiek Latvijas Demokrātiskās darba partijas (LDDP) plēnums. LNKP savu  nosaukumu nomaina uz LDDP. Plēnuma darbā piedalās LDDP priekšsēdētājs Ivars Ķezbers.
11.novembrī   Džūkstē svinīgā pasākumā tiek atklāts piemineklis latviešu leģionāriem.
27.novembrī   Pēc LTF valdes lēmuma sākas parakstu vākšana pret M.Gorbačova piedāvāto Savienības līgumu.
6.-7.oktobris  VEF Kultūras pilī notiek LTF 3.kongress. LTF Tukuma rajona nodaļu  tajā pārstāv 16 delegāti. Kongresā par LTF priekšsēdētāju ievēl Romualdu Ražuku, par vietnieku – Ivaru Redisonu.
7.novembrī  Sakarā ar Gorbačova dekrētu Rīgā notiek PSRS karaspēka parāde. OMON uz Preses nama jumta paceļ sarkano karogu.
25.novembrī  PSRS un LPSR konstitūciju un pilsoņu un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komiteja tiek pārveidota par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju.
Decembra sākumā  LTF Koordinācijas centrs Drosmas Blagoveščenskas vadībā visā Latvijā intensīvi organizē parakstu vākšanu pret Gorbačova piedāvāto savienības līgumu.
4.decembrī  LTF valde pieņem un visās LTF organizācijās izplata X stundas instrukciju. Pēc tam LTF valde publisko nevardarbīgās pretošanās plānu.
4.-5.decembris  Naktī nezināmi ļaundari Džūkstē uzspridzina 11.novembrī atklāto pieminekli latviešu leģionāriem. Konstatēti trīs sprādzieni un piemineklim nodarīti nopietni postījumi.
8.decembrī   29 organizācijas paraksta kopīgu rīcības plānu Vienoti Latvijai ar mērķi pārtraukt starppartiju politiskos strīdus.
13.decembrī  LTF savāktos  911 000 iedzīvotāju parakstus pret savienības līguma noslēgšanu nogādā Maskavā.
15.decembrī  Latvijas Republika Pilsoņu kongresa 4.sesija un LR AP pieņem kopēju paziņojumu par sadarbību.   Notiek Latvijas Interfrontes 3. kongress, kurā tā pieprasa Latvijā ieviest PSRS prezidenta tiešo pārvaldi.
20.decembrī PSRS Tautas deputātu 4.kongresā PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševarnadze paziņo par savu demisiju, brīdinot par diktatūras tuvošanos.
12.-26.decembrī   Rīgā notiek 12 organizēti sprādzieni, lai radītu bailes un nekārtību šķietamību. Sprādzienu organizatori netiek atklāti.  Bīstamākie trīs - 18. decembrī  – pie Ļeņina pieminekļa, Daugavpils ielā un Vaiņodes ielā.  

1991. gads 

7.janvārī   PSRS aizsardzības ministrs D.Jazovs nosūta uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Moldovu, Ukrainu, Armēniju un Gruziju desanta karaspēka vienības.
10.janvārī   Pie Latvijas Republikas MP ēkas notiek nesankcionēts neatkarības pretinieku mītiņš, kurā piedalās ap 10 000 cilvēku, prasot valdības atkāpšanos.
13.janvārī   Naktī PSRS tanki aplenc Lietuvas AP ēku, ieņem Lietuvas TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14, ievainoti 110 cilvēki.
Pl.14.00   Rīgā, Krastmalā notiek Vislatvijas protesta demonstrācija pret vardarbību Viļņā, kurā piedalās ap 500 000 cilvēku. Pēc mītiņa Rīgas ielās sāk celt barikādes. Tukuma rajona iedzīvotāji organizēti ierodas mītiņā, daudzi paliek Rīgā un iesaistās barikāžu celtniecībā. No Tukuma rajona uz Rīgu tiek nogādāta smagā tehnika, mediķu brigādes. Tallinā ierodas Boriss Jeļcins un tiekas ar Baltijas valstu pārstāvjiem. B.Jeļcins aicina karavīrus un virsniekus neiesaistīties vardarbīgās akcijās pret Baltijas valstu mierīgajiem iedzīvotājiem.
15.janvārī   Rīgas ASK stadionā notiek Interfrontes mītiņš, kurā Ojārs Potreki paziņo, ka Vislatvijas glābšanas komiteja pārņem varu Latvijā.
16.janvārī   Sadursmē ar „melnajām beretēm” pie Brasas tilta cieš tukumnieki. Tiek sadedzināti divi agrofirmas „Valgums” traktori, četras automašīnas, piekauti barikāžu dalībnieki.  Sadursmē pie Mangaļu tilta omonieši nogalina Robertu Mūrnieku.
20.janvārī   Omonieši iebrūk Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkā. Tiek nogalināti milicijas darbinieki Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko, kinorežisors Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš un nāvīgi ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne.   Tukuma muzejā tiek atvērta ekspresfoto izstāde „No Neatkarības deklarācijas līdz barikādēm”.
22.janvārī    Krievijas valdība paziņo, ka ir pret prezidenta pārvaldes ieviešanu Baltijā.
25.janvārī   No LU Lielās aulas uz Meža kapiem tiek izvadīti janvāra barikādēs kritušie.
27.janvārī   Sākas pakāpeniska barikāžu nojaukšana. Mājup atgriežas tukumnieki – barikāžu dalībnieki.
16.februārī   Notiek LZS I kongress. No Tukuma rajonā ievēlētajiem AP deputātiem LZS iestājas Agris Jaunkļaviņš. Par partijas priekšsēdētāju ievēl Aivaru Berķi.
3.martā   Notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā piedalās 87.5% iedzīvotāju. Par demokrātisku un neatkarīgu Latviju nobalso 73.8%. Tukuma rajonā aptaujā piedalījās 95.15% iedzīvotāju, no tiem „par” nobalsoja 93.83%.
9.martā  Tukuma kultūras namā notiek LTF Tukuma rajona nodaļas 6.konference.
17.martā   Notiek PSRS referendums par PSRS saglabāšanu. Latvijas Republika to boikotē. Interfrontistu organizētajos iecirkņos balsošanā piedalās mazāk nekā 50% (436 783) Latvijas iedzīvotāju un referenduma rezultāti Latvijā oficiāli netiek paziņoti.
3.maijā   Notiek LTF Tukuma rajona nodaļas domes sēde. Tiek skatīts jautājums par sabiedrības drošības dienesta veidošanu.
23.maijā   Naktī OMON uzbrūk pieciem Latvijas Republikas muitas posteņiem.
6.jūnijā   Sākas Latvijas Republikas pilsoņu apliecību izsniegšana Tukuma apriņķa pilsoņiem.
9.augustā   Džūkstes ciema „Brātiņos” notiek Gustava Zemgala 120 gadadienas pasākums.
19.augustā   Notiek valsts apvērsums PSRS. Varu pārņem Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja, kas izsludina ārkārtējo stāvokli.   LKP pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks paziņo, ka atbalsta apvērsumu.    LR AP apvērsumu pasludina par nelikumīgu.   LTF valde paziņo, ka apvērsums ir noticis kaimiņvalstī un aicina LTF vietējās struktūras darboties atbilstoši X stundas programmai.   OMON ieņem Latvijas TV un pārtrauc TV translāciju Latvijā.  OMON ieņem LR Iekšlietu ministriju, pie Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldes nošauj šoferi Jāni Salmiņu, ieņem un izdemolē LTF mītni.
20.augustā   Naktī OMON ieņem Rīgas starptautisko telefona centrāli, telegrāfa staciju, Radio namu.   Plkst. 4.53 sāk darboties nelegālais radio raidītājs.   LR AP pieņem lēmumu, solidarizējoties ar Krieviju, 21.augustā sākt vispārējo streiku.   Plkst. 23.50 PSRS desanta karaspēks atbruņo LR MP apsardzi.
   Tukuma rajona TDP notiek ārkārtas sesija, kura pieņem lēmumus: – Par pagaidu informācijas izplatīšanas sistēmu, – Par darbu okupācijas apstākļos.   LTF Tukuma rajona nodaļas valde aicina rīkoties atbilstoši X stundas rīcības plānam un pāriet uz darbu nelegālos apstākļos.   Laikraksts „Tukuma Ziņotājs” sagatavo un izdod 21.augusta speciālizdevumu.
21.augustā   Plkst. 13. 00 Doma laukumā iebrauc četri OMON bruņutransportieri un virzās pa Jēkaba ielu Augstākās Padomes virzienā.   Plkst. 13. 10 LR AP pieņem Konstitucionālo likumu  par Latvijas Republikas valstisko statusu, ar kuru pilnā mērā atjauno Latvijas Republikas neatkarību.
Bruņutransportieri ar trosēm novelk betona bloku barikādes no Jēkaba ielas un gatavojas AP ieņemšanai.   Plkst. 14. 10 OMON kaujiniekiem pa rāciju paziņo par puča izgāšanos un tiek dota pavēle pārtraukt uzbrukumu AP ēkai. Bruņutransportieri aizbrauc  no Vecrīgas.  Vakarā OMON un desantnieki aiziet no ieņemtajiem LR objektiem un TV ēkas.
22.augustā    LR AP izveido komisiju pretlikumīgā valsts apvērsuma mēģinājuma izmeklēšanai.   Tukumā notiek valsts neatkarības atjaunošanai veltīts mītiņš, kura laikā publiski no ēkas Talsu ielā – 4 tiek noņemta LKP Tukuma rajona komitejas plāksne.
23.augustā    Tiek arestēts LKP pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks.   Visā Baltijā un daudzviet arī Tukuma rajonā tiek iedegti Baltijas ceļa ugunskuri.
24.augustā   Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta Dekrētu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības atzīšanu.   LR AP pieņem lēmumu apturēt visu sabiedrisko organizāciju darbību, kuras izteikušas atbalstu 19.augusta valsts apvērsumam.
31.augustā   No Latvijas uz Tjumeņu tiek pārvietota OMON kaujinieku vienība.
18.septembrī   Latvija kļūst par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli.
Oktobrī      Notiek LTF Tukuma rajona nodaļas 7.konference. Tiek izvirzīti delegāti LTF 4.kongresam.
10.oktobrī 
Sākas LR Zemessardzes 42.Tukuma bataljona formēšana četru rotu sastāvā – Tukumā, Kandavā, Engures un Jaunpils pagastā. Bataljonā iestājas 750 ārrindas zemessargi. Par bataljona komandieri tiek iecelts Aivars Znatnajs, par štāba priekšnieku – Jānis Korotkijs.
13.novembrī   Notiek atvadīšanās no mīklainos apstākļos mirušā LTF aktīvista, Tukuma rajona padomes deputāta, LR 42.Tukuma zemessardzes bataljona komandiera Aivara Znatnaja (18.04.1939.-8.11.1991.)
15.-17.novembris   Rīgā, Kongresu namā notiek LTF 4.kongress, kurā piedalās 580 delegāti. Par LTF priekšsēdētāju ar 373 balsīm tiek ievēlēts Romualds Ražuks, par vietnieku – Uldis Augstkalns.
18.novembrī   Džūkstē zvērestu nodod pirmie Tukuma 42. Zemessardzes bataljona vīri.
19.novembrī   Par LR jūras lietu ministru apstiprina no Tukuma rajona ievēlēto PSRS tautas deputātu Andreju Dandzbergu.
Novembrī   Sākas Tukuma pilsētas ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošana.
14.-15.decembris   Jūrmalā, Lielupē, Zinību namā notiek Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dibināšanas kongress. Tajā piedalās 169 delegāti, Tukuma rajonu pārstāv 6 delegāti. Par LPS priekšsēdētāju ievēl Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu.
25.decembrī   PSRS prezidents M.Gorbačovs paziņo par savas darbības pārtraukšanu šajā amatā un nodod Krievijas prezidentam B.Jeļcinam vadību pār stratēģiskajiem kodolieročiem. Maskavas Kremlī tiek nolaists PSRS karogs.

Decembrī    Ar Jaungada apsveikumu sevi piesaka “Klubs – 21″, kas kļūst par ietekmīgāko Latvijas politikas aizkulišu veidotāju. Oficiāli reģistrēts 1993.gada 4.jūnijā.

1992. gads 

7.janvārī   Dainis Īvāns atkāpjas no AP priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata.
3.februārī   LR MP pieņem lēmumu Par Latvijas Republikas valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu.
22.februārī   Rīgā, Kongresu pilī notiek Demokrātiskā centra fonda dibināšanas iniciatīvas grupas sanāksme. No Tukuma rajona AP deputātiem tajā piedalās Juris Celmiņš un Vilis Seleckis.
10.martā   Rīgā, Latviešu biedrības namā nodibinās Demokrātiskā centra fonds. Par tā priekšsēdētāju tiek ievēlēts AP deputāts, politiski represētais Ints Cālītis.
14.martā   Tukumā, Talsu ielā-4 notiek LTF Tukuma rajona nodaļas 8.konference. Tajā asi tiek kritizēti AP deputāti Juris Celmiņš un Vilis Seleckis par dalību Demokrātiskā centra fondā. Par LTF pārstāvi (vadītāju) tiek ievēlēts Imants Grīnbergs. Pēc konferences Juris Celmiņš paziņo, ka pārtrauc savu darbību LTF Tukuma rajona nodaļā.
19.martā   Sākas Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas.
25.martā   42.Tukuma zemessardzes bataljona jaunuzņemtie vīri Meža kapos pie latviešu karavīra pieminekļa nodod svinīgo zvērestu.
27.martā    Nodibinās Daugavas Vanagu Tukuma organizācija.
1.aprīlī
   Sākas iesaukums LR Aizsardzības spēkos.
3.aprīlī   Tukumā, Pils ielā-14 sākas LR iedzīvotāju reģistrācija Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā. Pirmajā dienā reģistrējas 77 cilvēki. Tukuma rajons ir otrais valstī, kurā sākta LR iedzīvotāju reģistrācija.
7.maijā   Paralēli Krievijas rubļiem tiek laistas apgrozībā Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļi 1, 5, 20, 50 un 500 rubļu nominālvērtībā. Tautā šīs naudas zīmes iegūst nosaukumu – repšiki.
Jūnijā   Sākas valsts valodas atestācija ierēdņiem un darbiniekiem, kuriem, atbilstoši Valodu likuma normām, jāprot valsts valoda.
14.jūnijā   Tukumā, mītiņā pie Upuru piemiņas akmens tiek pieņemts aicinājums uzsākt parakstu vākšanu ar prasību par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas.
15.jūlijā   No apgrozības Latvijā tiek izņemti Krievijas rubļi.
9.augustā   Pie Kandavas pienotavas atklāj piemiņas plāksni „Nezināmam latviešu leģionāram”.
16.augustā   Nezināma karavīra svinīga pārapbedīšanas ceremonija Kandavā. Pasākumā piedalās 42.Tukuma zemessardzes bataljons, VAK salidojuma dalībnieki, Kandavas LTF un LNNK grupu aktīvisti.
22.augustā   LTF organizē skrējienu gar Latvijas robežām, kurā iesaistās arī Tukuma rajona nodaļa. Skrējiena noslēgumā Klapkalnciemā notiek noziedzīgā  Molotova-Rībentropa pakta gadadienai veltīts mītiņš.
Septembrī   Latvijā un arī Tukumā sākas Latvijas Republikas pasu izsniegšana.

3.oktobrī
   Tukumā, Talsu ielā-4 notiek LTF Tukuma rajona nodaļas 9.konference. Tiek izvirzīti delegāti LTF 5.kongresam. Par nodaļas pārstāvi (vadītāju) ievēl Ēvaldu Akmentiņu.
Oktobrī   Irlavā svinīgi tiek iesvētīts un atklāts piemiņas akmens Irlavas doktorāta ārstam, politiski represētajam  Krišjānim Katlapam (1892.-1964.).
Sākas Tukuma rajona valdes un Tukuma rajonā dislocētā Krievijas karaspēka daļu pārstāvju sarunas par armijas objektu pārņemšanu pēc karaspēka izvešanas.   Sākas politiski represēto apliecību izsniegšana.
17.oktobrī   Rīgā notiek Demokŗātiskā centra partijas dibināšanas kongress. Par partijas priekšsēdētāju ievēl Intu Cālīti, par vietnieku – Juri Celmiņu.
20.oktobrī   LR AP pieņem lēmumu par 5.Saeimas vēlēšanām.
24.-25.oktobris   Rīgā, Kongresu namā notiek LTF 5.kongress. Tukuma rajona nodaļu tajā pārstāv 10 delegāti. Kongresā piedalās 422 delegāti. Balsojot par LTF priekšsēdētāju Uldis Augstkalns saņem 200 balsis, Andrejs Ručs – 168. Neskatoties uz to, ka LTF Statūti paredz ievēlēšanu ar klātesošo balsu vairākumu, par LTF priekšsēdētāju apstiprina Uldi Augstkalnu. Tas kļūst par iemeslu LTF šķelšanās procesam.
31.oktobrī   Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta lēmumu apturēt karaspēka izvešanu no Baltijas, motivējot to ar cilvēktiesību pārkāpumiem.
7.novembrī   Iznāk laikraksta „Tukuma Ziņotājs” pielikums Nr.1 „Zemsavietis” – LZS Tukuma rajona nodaļas izdevums.
11.novembrī   Svinīgā, Lāčplēša dienai veltītā pasākumā, tiek iesvētīts 42. Tukuma zemessardzes bataljona karogs.
12.novembrī   Nodibinās Latvijas nacionālā apvienība Tēvzeme.
14.novembrī   No LTF atšķēlusies tautfrontiešu daļa Vidzemes priekšpilsētā Andreja Ruča vadībā nodibina Latvijas Nacionālo fronti (LNF).
18.novembrī   Notiek Aizsardzības svētku parāde Tukuma Brīvības laukumā, ziedu nolikšana pie pieminekļa Meža kapos un svētku koncerts.
25.novembrī   ANO pieņem rezolūciju par ārzemju karaspēka izvešanu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
5.decembrī   Notiek LTF Tukuma rajona domes sēde, kurā piedalās LTF Domes priekšsēdētāja vietnieks, AP deputāts Juris Dobelis un AP frakcijas „Satversme” vadītājs Jānis Vaivads. Tiek apspriesta LTF taktika 5.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā.

1993.gads

Janvārī   Pie Tukuma rajona valdes tiek izveidota Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas darba grupa.
6.februārī   Notiek LTF Tukuma rajona nodaļas domes sēde, kurā par 5.Saeimas deputātu kandidātiem LTF sarakstam tiek izvirzīti Ēvalds Akmentiņš un Georgs Andrejevs , kurš vēlāk atsakās kandidēt LTF sarakstā un kandidē „Latvijas Ceļa” sarakstā.    

13.februārī Viesnīcā „Jūrmala” tiek dibināta savienība „Latvijas Ceļš” (LC).
Notiek LNNK Tukuma rajona nodaļas pilnsapulce. Par kandidātiem 5.Saeimas vēlēšanām LNNK sarakstam izvirza Pēteri Lazdu, Viesturu Paulu Karnupu un Normundu Hauku.

25.februārī   No Tukuma lidlauka aizlido pēdējais Krievijas bumbvedējs SU-24. Tukumā dislocētā Krievijas armijas aviācijas daļa pabeidz pārcelšanos uz Kaļiņingradas apgabalu.
28.februārī   Notiek savienības „Līdztiesība” dibināšanas kongress.
3.martā   Sākas Latvijas rubļu (repšiku) nomaiņa pret latiem.
15.martā   Tiek izveidota vēlēšanu apvienība „Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai”. Par apvienības vadītāju kļūst Jānis Jurkāns. Apvienības padomē no Tukuma rajona ievēl juristu Aivaru Datavu. Apvienībā iesaistās LLS un JPS (bijušie komjaunieši) organizācijas.
16.martā   Notiek LZS Tukuma rajona organizācijas konference. Par kandidātiem uz 5.Saeimu tiek izvirzīti Andrejs Bērziņš un Māra Skrīvele.
12.aprīlī   Oficiāli tiek reģistrēta „Zaļā partija”.
13.aprīlī   Oficiāli tiek reģistrēta LSDSP.
5.maijā   Tukuma rajonā plaši tiek organizēta tikšanās ar LDDP 5.Saeimas kandidātiem, kuru vidū ir no Tukuma rajona organizācijas izvirzītie Jānis Apsītis un Ilgvars Kalniņš.
4.-5.jūnijs   Latvijā notiek 5.Saeimas vēlēšanas. No Tukuma rajona kandidātiem tiek ievēlēti divi deputāti: Oskars Grīgs (LZS) un Viesturs Pauls Karnups (LNNK). LTF iegūst 2.6% vēlētāju atbalstu un Saeimā neiekļūst. Tukuma rajonā par LTF sarakstu nobalso 888 vēlētāji.
6.jūlijā   Darbu sāk LR 5.Saeimas 1.sesija, kas atjauno LR Satversmi.
7.jūlijā   LR 5.Saeima par Valsts Prezidentu ievēl Gunti Ulmani (LZS).
20.jūlijā    LR 5.Saeima izsaka uzticību Valda Birkava (LC un LZS koalīcija) sastādītajam Ministru Kabinetam.
2.augustā    Sākas sertifikātu izsniegšana Tukuma rajona iedzīvotājiem.
3.augustā   LR Ministru Kabinets sāk pildīt savas funkcijas.
27.augustā   Rīgā, Kongresu namā notiek DCP 3.kongrss. Partija maina nosaukumu uz Demokrātiskā partija (DP), par partijas priekšsēdētāju ievēl 5.Saeimas deputātu Aivaru Kreitusu, par valdes priekšsēdētāju Juri Celmiņu.
25.septembrī    Latvijas Ceļš (LC) dibināta kā labēji politiska partija; dibināšanas dienā partijā reģistrēti 154 biedri.
4.decembrī
   Notiek LTF Tukuma rajona nodaļas 10.konference. Tā izanalizē biedru pārreģistrācijas rezultātus, ievēl valdi 7 cilvēku sastāvā, par nodaļas pārstāvi (vadītāju) ievēl Ēvaldu Akmentiņu, par vietnieku Vladimiru Akimovu un izvirza 12 delegātus uz LTF 6.ārkārtas kongresu.

18.decembrī   Notiek LTF 6. (ārkārtas) kongress. LTF priekšsēdis Uldis Augstkalns aicina mainīt Statūtus un noteikt, ka LTF pēc biedru pārreģistrācijas kļūst par politisku partiju. Tukuma nodaļas vairākums neatbalsta LTF pārtapšanu politiskā partijā un gatavojas pašvaldību vēlēšanās startēt Nacionālo organizāciju apvienības (NOA) sastāvā.

1994.gads

Janvārī    Tukumā izveidojas Latviešu nacionālās partijas (LNP), priekšsēdētājs Oļģerts Dzenītis, nodaļa.
5.februārī   Tiek nodibināta Tautas Saskaņas partija (TSP).
8.februārī   LZS Tukuma rajona organizācija paziņo, ka neatbalsta LC un LZS koalīciju un pašvaldību vēlēšanās iesaistīsies Nacionālo organizāciju apvienībā.
9.martā   Par nepakļāvību, partijas un valdošās koalīcijas „ķengāšanu” rajona laikrakstā LZS centrālā valde no partijas izslēdz LZS Tukuma nodaļas valdes priekšsēdētāju Agri Jaunkļaviņu.

12.martā
   LZS Tukuma rajona organizācija izsaka protestu pret A.Jaunkļaviņa izslēgšanu un pieprasa nomainīt LZS priekšsēdētāju Aivaru Berķi.
15.martā    LR un Krievijas valdības ārlietu ministri Maskavā parafē līgumu par Skrundas lokatora atrašanos Latvijā vēl uz pieci ar pusi gadiem un par sociālajām garantijām Krievijas militārpersonām. Tautā šo līgumu nosauc par Virša-Zotova paktu. Latvijā pret šo līgumu sākas aktīvas protesta akcijas.
25.martā   Politiski represēto piemiņas pasākumus organizē Daugavas Vanagu Tukuma rajona nodaļa. Nacionālpatriotisko pasākumu organizēšanas iniciatīvu Tukuma rajonā pārņem Daugavas Vanagu organizācija.  �
21.aprīlī   Tukuma kultūras namā Daugavas Vanagu Tukuma rajona nodaļa plašā pasākumā atzīmē savas dibināšanas otro gadadienu.
16.aprīlī   Rīgā notiek plaša manifestācija – protests pret Virša – Zotova līgumu.
2.maijā   Latvijā laiž apgrozībā 50 un 100 latu naudas zīmes.
21.maijā   Tiek iesvētīti atjaunotie Brāļu kapi Aizdzirē.
28.maijā   Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas.   Tukuma rajona padomē LNNK,LTF un LZS saraksts iegūst 10 no 15 deputātu vietām.  Tukuma pilsētas domā LNNK, LTF un LZS saraksts iegūst 2 no 11 deputātu vietām.
9.jūnijā   Visā Latvijā notiek jaunievēlēto pašvaldību pirmās sēdes. Par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāju ievēl Agri Jaunkļaviņu. Par Tukuma pilsētas domes priekšsēdētāju ievēl Ēriku Zundu. Par Kandavas pilsētas domes priekšsēdētāju ievēl Daini Rozenfeldu.
6.jūlijā   Latvijā oficiālā vizītē ierodas ASV Prezidents Bils Klintons.
10.augustā   Notiek Tukuma pilsētas pensionāru organizācijas dibināšanas sapulce.
11.augustā   Galējā variantā tiek pieņemts un izsludināts Pilsonības likums.
31.augustā   Krievijas armija pabeidz karaspēka izvešanu no Latvijas. Latvijā paliek tikai Skrundas lokatora apkalpojošais personāls.
2.-3.septembris   VAK organizē jūras krastu sakopšanas talku.
4.septembrī   Notiek gadskārtējā VAK organizētā lūgšana par jūru.
19.septembrī   Tiek apstiprināta Māra Gaiļa (LC) sastādītā valdība.
28.septembrī   Baltijas jūrā nogrimst kuģis „Estonia”, iet bojā 852 cilvēki, t.sk. 23 pasažieri no Latvijas. Latvijā tiek izsludinātas sēras.
18.oktobrī   Tiek izveidota Naturalizācijas pārvalde. Par tās priekšnieci apstiprina Eiženiju Aldermani.
20.oktobrī   Saeima pieņem likumu Par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu.
22.oktobrī   Tukumā notiek „Latvijas pensionāru un maznodrošināto apvienības” nodaļas dibināšanas sapulce.
23.decembrī   Rīgas-Liepājas šosejas 48.kilometrā tiek atklāta piemiņas zīme latviešu leģiona karavīriem. Pēc tam Džūkstes baznīcas drupās notiek mācītāja Aināra Baštika vadīts dievkalpojums.

1995.gads

22.janvārī   Apvienojas 18.novembra savienība un kustība „Tēvzeme”. Izveidojas politiskā partija „Tēvzemei un Brīvībai” (TB).
1.februārī   Latvijā tiek uzsākts naturalizācijas process.
6.februārī   Tukumā, Baznīcas ielā-2 darbu sāk Naturalizācijas pārvaldes Tukuma filiāle.
10.februārī   Latvija tiek uzņemta Eiropas Padomē.
29.aprīlī   Rīgā, Dailes teātrī notiek DP un partijas „Saimnieks” apvienošanās kongress. Izveidojas Demokrātiskā partija „Saimnieks” (DPS). Par partijas līdzpriekšsēdētājiem tiek ievēlēti Ziedonis Čevers un Juris Celmiņš.
4.maijā    Tiek uzspridzināts Skrundas lokators.
22.maijā plkst. 14 00   Tiek apturētas visas Bankas Baltija operācijas. Banka nespēj izmaksāt noguldījumus 20 000 firmām un 40 000 privātnoguldītājiem.
30.maijā   Izveidojas Kandavas Nacionālo organizāciju apvienība (NOA), kas plāno kopīgi iesaistīties nacionālo un patriotisko pasākumu organizēšanā, kā arī sadarboties 6.Saeimas vēlēšanu laikā.
13.-16.jūlijs   Tukums ar plašu pilsētas svētku programmu atzīmē Tukuma 550 gadadienu.
23.septembrī   Notiek atjaunoto Brāļi kapu iesvētīšana līdzās uzspridzinātās Irlavas baznīcas vietai, kur apglabāti Džūkstes kaujās kritušie latviešu leģionāri un vācu karavīri.
30.septembris-1.oktobris   Notiek 6.Saeimas vēlēšanas. LTF saraksts iegūst 1.2% vēlētāju atbalstu un neiekļūst Saeimā. No Tukuma rajona 6.Saeimā tiek ievēlēti Vents Balodis (TB), Juris Celmiņš (DPS), Oskars Grīgs (TB), Edmunds Grīnbergs (Tautas kustība Latvijai, Zīgerista partija) un no 06.06.1996 Ēriks Zunda (DPS).
18.novembrī   Ar Triju Zvaigžņu ordeni tiek apbalvoti Tukuma novadnieki politiķis Gunārs Meierovics, dzejniece Māra Zālīte un prāvests Augusts Ālers.
Decembrī   Sanāk LDDP kongress, kurā nolemj mainīt partijas nosaukumu uz Latvijas Socāldemokrātiskā partija (LSDP). Par partijas priekšsēdētāju ievēl Juri Bojāru.

1996.gads

20.janvārī     LTF Domes sēdē tiek nolemts uz LTF reģistrēto biedru bāzes veidot Kristīgo tautas partiju (KTS). KTS biedri vienlaikus var būt arī sabiedriskās organizācijas LTF biedri.
24.februārī   Notiek LTF 8.kongress, kas atjauno LTF kā sabiedrisku organizāciju, nosakot, ka LTF dalībnieki var būt citu politisko partiju biedri.
2.maijā   Uz LTF biedru bāzes tiek veidota Kristīgā tautas partija (KTP). Par tās priekšsēdētāju ievēl Tālavu Jundzi.

1997.gads

Kristīgā tautas partija pievienojas Kristīgi demokrātiskai savienībai (KDS).

1998.gads

28.jūnijā    Rīgā vienlaikus notiek KTS un KDS kongresi, kuros pieņem lēmumus par abu partiju apvienošanu.
3.oktobrī   Notiek 7.Saeimas vēlēšanas. KDS vēlēšanās piedalās apvienībā ar Darba partiju (DP) un Latvijas Zaļo pariju (LZP). KDS sarakstā vēlēšanās kandidē LTF līderi Tālavs Jundzis, Uldis Augstskalns un citi tautfrontieši. Apvienība vēlēšanās iegūst 2.3% vēlētāju atbalstu un Saeimā neiekļūst. Pēc sakāves vēlēšanās Tālavs Jundzis izstājas no LTF.
No Tukuma rajona 7.Saeimā tiek ievēlēti Oskars Grīgs (TB/LNNK) un no 11.05.2000 Vents Balodis (TB/LNNK).

1999.gads

25.februārī   Saeima pieņem likumu, ar kuru LTF mītnes ēku Vecpilsētas ielā 13/15 nodod Tautas frontes muzeja sabiedriskās padomes īpašumā Tautas frontes muzeja veidošanai.
17.jūnijā    LR Saeima par Valsts Prezidenti ievēl Vairu Vīķi Freibergu.   Rīgas apgabaltiesa piespriež LTF atmaksāt Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai  parādu par telpu nomu Vecpilsētas ielā 13/15 20 960 latu apmērā.
9.oktobrī   LTF 9.kongresā, kuru vada Uldis Augstkalns un Uldis Kokins, tiek pieņemts lēmums, ka sabiedriskā organizācija Latvijas Tautas fronte ar 1999.gada 9.oktobri pašlikvidējas un izbeidz savas darbības juridiskas personas statusā. Lēmums tiek pamatots ar to, ka organizācija ir pārtraukusi aktīvu politisko darbību un tās vietu ieņēmušas partijas. LTF Tukuma rajona nodaļas pēdējais pārstāvis (vadītājs) Ēvalds Akmentiņš uzskata, ka Tukuma rajona nodaļa nav pieņēmusi lēmumu par pašlikvidēšanos un tā pastāv joprojām.

Sastādījis Juris Celmiņš