Piekrītu Aijai Miezītei

Esam saņēmuši vēstuli no LFT Daugavpils nodaļas vadītāja Jāņa Stroda:

Sveiki!
Izlasīju jūsu interneta portālā Aijas Miezītes rakstu “Kad atmiņas nedod mieru” (06.12.2012.).
Nu ko – varu tikai piekrist teiktajam…
Man bija dziļa saikne ar LTF tajos gados un vēl nedaudz vēlāk.
Esmu kaut kur Rīgā ielikts LTF failos un saņemu parasti ielūgumus uz atmiņu pasākumiem. Biju arī šoreiz Rīgā, tajā skaitā, pieņemšanā pie Prezidenta Bērziņa. Ko lai saka, biju šokā, par to, kas tur notika. Videofilmas prezentācijā bija ieradusies nesaprotama publika… pamatā no Rīgas. Tukumnieku grāmatas vietā pēkšņi notika Īvāna grāmatas prezentācija. Tā videofilmā bija jau tīri nekas, tikai visi varoņi atkal bija no Rīgas, un galvenie LTF idejas ierosinātāji Viktors Avotiņš, Valdis Šteins un Jānis Rukšāns vispār netika intervēti, bet galvenā interviju varone bija… Sarmīte Ēlerte. Nu tak saprotams - ja jau Dombrovska valdība iedeva naudu (mūsu – nodokļu maksātāju, bijušo tautfrontiešu) filmai, tad kādam no Vienotības bija sevi jāpareklamē.
Trakāk bija pie Brīvības pieminekļa. Teikšu godīgi – pilnīga izgāšanās. LTF 25 gadi, bet cilvēkus tur varēja uz pirkstiem saskaitīt. Nu pieņemšana pie Prezidenta - tur visiem kungiem jābūt tumšos uzvalkos, dāmām – vakarkleitās, skaidrs, lauķi tādā pasākumā nevar iederēties.

Viss kā tai slavenajā teicienā – revolūcijas izdomā romantiķi, tās realizē pragmatiķi, bet to augļus savāc ciniķi. Ciniķi naftas un gāzes trubas, elektrības vadus un ostu krānus ir sagrābuši, pragmatiķi ir sakāruši sev pusnopelnītus ordeņus, iekārtojušies valsts pārvaldē … Tikai revolucionāri ir palikuši ar garu degunu. Vai nav smieklīgi un vienlaikus riebīgi?

Nu beidzot ir jāatzīst – gan LTF lauku grupu un nodaļu vadītāji un aktīvisti, kā arī vienkāršie, bet aktīvie tautfrontieši, mēs visi tikām izmantoti kā lielgabalu gaļa karā…  Jo LTF laiks tas tomēr bija nopietns karš un ne pa jokam. Tikai ziniet, kāda ir atšķirība no īstu karadarbību kara?   Kara dalībniekiem, varoņiem tomēr visiem piešķir visādas medaļas un ordeņus, pēc kāda zināma laika (kad to jau palicis mazāk – skan jau ciniski, bet vēstures fakti ir neapgāžami) sniedz materiālus pabalstus, veselības pakalpojumus, utt. Ar LTF ir citādāk – daudzi LTF aktīvisti tagad jau miruši, pat neatstājot nekādas atmiņas, citi ir slimi, jo ar mazajām pensijām nespēj uzlabot veselību. Un trakākais, ko esmu dzirdējis, glabā mājās un neatdod muzejiem LTF materiālus, jo neuzticas valsts institūcijām…

Paskatieties un papētiet, cik pasaulē pēc otrā pasaules un citiem kariem, konfliktiem utt. bija spēcīgas veterānu organizācijas?…

Tad lūk – mūsu ciniskā Rīgas elite rūpējas tikai par sevi, plaši izmantojot mūs visu nodokļu maksātāju naudu un savus amatpersonu sakarus…

Laucinieki – tie tak esot pāķi…

Tāpēc jau arī valdības rīkotie LTF pasākumi ir sausi, auksti un bezgaumīgi un neinteresanti… VAI  UZ LTF 25 GADADIENU NEVARĒJA UZAICINĀT UZ RĪGU VISU GRUPU UN NODAĻU VADĪTĀJUS, UZKLĀT TĒJAS GALDUS? MĒS BŪTU JAUKI PADALĪJUŠIES ATMIŅAS UN PADZIEDĀJUŠI TO LAIKU DZIESMAS. VISMAZ PĒC 25 GADIEM BŪTU VISS SAVĀ STARPĀ IEPAZINUŠIES. Tas tik būtu bijis vakars!!!

Mūsu vienkāršie LTF vecbiedri un LTF deputāti PSRS AP UN LPSR AP – nu mēs esam SAVĒJIE 2 FRONTES LĪNIJĀS….

Tad lūk, ir pienācis laiks izdarīt to, ko neviens cits no augšas un savādāk neizdarīs mūsu vietās…

Mans aicinājums – piedāvājums: visos novados izveidot LTF biedru veterānu organizācijas, tad apvienoties vienotā Latvijas savienībā un izcīnīt (uz pieprasīšanu par mums tikai pasmiesies) no valsts budžeta FONDU ar ievērojamu finansējumu, lai LTF vecbiedri iemūžinātu patieso LTF un Atmodas vēsturi, lai veiktu jaunatnes patriotisko audzināšanu, lai risinātu savas sociālās problēmas. Valsts varēja no mūsu nodokļu maksātāju kabatām visādiem pareksiem, airbalticiem, metalurgiem un CO uzdāvināt simtus miljonus latu, mums tam neprasot atļauju, tad kāpēc mēs nevaram pieprasīt arī MŪSU DAĻU? Mums nevajag simtus, pietiks pat ar dažiem miljoniem….

Ja mēs to neizdarīsim, tad laikam būs taisnība tai teorijai, ka LTF izveidoja VDK un mūs un nacionālo ideoloģiju viņi izmantoja savu interešu realizēšanai…. Bet ja tā arī būtu, tad šodien tomēr ir drusku citi laiki, un mums valsts ideoloģija un likumdošana dod lielisku iespēju un tiesības šādas organizācijas izveidošanai…

Jānis Strods