Uzdrīkstēties būt. Kā tika dibināta Tautas fronte Tukumā

Laikrakstā Komunisma Rīts Latvijas Tautas frontes vārds pirmoreiz minēts tikai 1988.gada 30.jūlijā. Kad  1.un 2.jūnijā Rīgā notika Radošo savienību plēnums, kurā izskanēja LTF dibināšanas ideja, Tukuma rajona laikraksts vēl rakstīja par PSKP CK plēnumu, par „sociālistiskās revolūcijas” gadadienu, par rajona sociālistiskās sacensības rezultātiem. Un tomēr arī oficiālajā LKP Tukuma komitejas un rajona TDP izpildkomitejas laikrakstā bija jūtamas svaigas vēsmas – diskusija par avīzes nosaukuma maiņu, Kultūras fonda jaunumi, birokrātijas kritika. Bet tukumnieks, žurnālists Vilis Seleckis jau bija piedalījies  Radošo savienību plēnumā, teicis runu par Tautas izglītību kā materiālās un garīgās kultūras pamatu. Viņš uzsvēra, ka ilgus gadus mūsu izglītības sistēma dzīvojusi un veidojusies noslēgtā, no visām pusēm stipri ierobežotā telpā. Tika apgalvots, ka mūsu skola ir vishumānākā, visdemokrātiskākā skola, ka mūsu sabiedrībā valda princips: visu labāko — bērniem. Pienācis laiks pamosties no šī sapņa. UNESCO, vērtējot 40 parametrus, Padomju Savienību izglītības attīstības ziņā ierindojusi 42. vietā. Daudzās valstīs mācību procesā plaši izmanto videotehniku, divpusējo televīziju un kompjūterus, sāk apgūt mākslīgo Zemes pavadoņu iespējas. Bet mūsu skolotājs nav ticis tālāk par krītu un tāfeli, čerkstošu atskaņotāju un diaprojektoru. Visas skolas durvis, visi logi jāatver mākslai un kultūrai, kas ir gan audzināšanas līdzeklis, gan audzināšanas mērķis, jāpanāk izglītības humanizācija, jāiedibina demokratizācijas principi. V. Seleckis akcentēja vēstures un literatūras nozīmi. Vēstures mācīšanā pats galvenais ir atbrīvoties no viltojumiem un izskaistinājumiem. Neviena pašreizējā PSRS un Latvijas vēstures mācību grāmata nav lietojama kā zināšanu avots. Jāmaina literatūras mācīšanas ievirze. Pret rakstīto vārdu skolā jāsāk izturēties kā pret mākslas veidu, nevis kā pret politisku traktātu.(1)

Vilis Seleckis bija arī  viens no četriem Tautas frontes dibināšanas iniciatoriem Tukumā. Pirmās pulcēšanās notika Jura Celmiņa mājā Durbē. Juris 1987.gadā tika ievēlēts par Tukuma 2.vidusskolas direktoru. Direktoru vēlēšanas bija vienas no pirmajām skolu demokratizācijas izpausmēm Gorbačova perestroikas laikā. Juris bija progresīvi domājošs vēsturnieks, savā laikā dibinājis skolēnu politklubu, no viņa šo ideju un arī dažus dalībniekus pārņēma šā raksta autore. Par centieniem meklēt vēsturisko patiesību liecina arī Jura piedalīšanās un atšķirīgie uzskati sarunā par 1940.gada notikumiem Latvijā un Tukumā, kur pamatnoskaņa joprojām bija ļoti padomiska.(2)

Viens no dibinātājiem – Andris Miezītis, aktīvs un brīvdomīgs sporta darbinieks,  1987.un 1988.gadā vairākkārt  piedalījās Vides kluba un LNNK sanāksmēs Rīgā, bija klāt arī Helsinki-86 drosmīgajos pasākumos pie Brīvības pieminekļa. Andris uzskata, ka veidot LTF nodaļu viņu idejiski iedvesmojis Visvaldis Brūvelis.

Ceturtais pirmo sanāksmju dalībnieks bija Jura Celmiņa labs paziņa Andris Kristbergs.

Nākamajās tikšanās reizēs bijām jau vairāki. Savā anketā Tukuma 2.vidusskolas skolnieces Sanitas Galvenieces vēstures eksāmena darbam esmu rakstījusi:

„Sākumā – pirmajās tikšanās reizēs Jura Celmiņa dzīvoklī bija viņš un viņa dzīvesbiedre Valentīna, mans vīrs Andris un es, Vilis Seleckis, Andris Kristbergs, Lolita un Andris Vilki (viņi bija arī Tukuma nodaļas statūtu autori). Ar šiem cilvēkiem viss sākās! Jā, vēl arī viens no idejiskajiem atbalstītājiem bija Visvaldis Brūvelis- Tukuma tūristu kluba priekšnieks. Visi citi pievienojās vēlāk.” (3)

Jāatzīmē, ka Visvaldis Brūvelis mūsu sanāksmēs pie Jura Celmiņa gan nepiedalījās. Toties šajā anketā neesmu pieminējusi žurnālisti Natāliju Lūsi, kura arī viena no pirmajām papildināja četru vīru sabiedrību. Un vēl – Valentīna Celmiņa, manuprāt, nepelnīti netiek nosaukta LTF dibinātāju vidū. Ar savu mierpilno klātbūtni, ar gardajām sviestmaizēm, ar lielo ieinteresētību Valentīna bija ne tikai mājasmāte, bet arī iedvesmotāja.

Un tā – tapa jaunās organizācijas apveidi, tika diskutēts par statūtiem, domāts par aktīviem cilvēkiem, kurus varētu aicināt līdzdarboties.

Viļņošanās notika visā Latvijā. Televīzijā 11.jūlijā bija organizēta  pirmā diskusija par jaunās organizācijas veidošanu. Tajā piedalījās profesori Jānis Porietis, Edvīns Meļķisis, mācītājs Juris Rubenis, rakstniece Marina Kosteņecka, žurnālisti Dainis Īvāns, Ilmārs Latkovskis. Padomju Jaunatnē 13.jūlijā publicēts mūsu novadnieka Arņa Šablovska raksts, kas ir pirmā publikācija presē par Tautas fronti kā pārbūves veicinātāju.

„Tie, kuri aizvakar, 11. jūlijā, no pulksten 21.50 līdz pat pusnaktij izturēja pie Latvijas televīzijas ekrāniem, varēja vērot pirmo publisko mēģinājumu vienoties par šāda tipa organizācijas izveidošanu mūsu republikā. Var būt, ka tā būs Tautas demokrātiskā fronte, varbūt Pārbūves fronte vai Tautas fronte. . .

Jā, nosaukums jau droši vien nav pats svarīgākais visā šajā darbā. Un tomēr arī šajā diskusijā tā apspriešana aizņēma lielu programmas daļu, jo acīmredzot arī nosaukumam jāatspoguļo šīs kustības būtiskākie aspekti, „ rakstīja A. Šablovskis. (4)

30.jūlijā arī Komunisma Rītā Aicinājums veidot Tautas fronti:

„Mēs, dažādu sabiedrisko grupu un tautību pārstāvji, aicinām Latvijas pilsoņus apvienoties TAUTAS FRONTĒ. Tautas fronte ir demokrātiska kustība, kuras centieni, mūsuprāt, varētu būt:

1. Pārbūves un demokratizācijas procesu neatgriezeniskuma nodrošināšana;

2. Latvijas saimnieciskās patstāvības, suverenitātes un valstiskuma īstenošana;

3. PSRS Konstitūcijā un ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā pasludināto tiesību un brīvību īstenošana;

4. Sabiedrības morāli ētiska atjaunotne uz vispārcilvēcisko vērtību pamata;

5. Indivīda un visas tautas veselīgai attīstībai nepieciešamās vides aizsardzība;

6. Atgriezeniskās saites veidošana starp sabiedrību un tautas deputātu padomēm.

Aicinājumu parakstījuši –

Pēteris Blūms, arhitekts, Vladimirs Bogdanovs, strādnieks, Jānis Freimanis, profesors,

Juris Dimiters, mākslinieks, Arnolds Klotiņš, muzikologs, Dina Kuple, aktrise, Marina Kosteņecka, rakstniece, Jānis Rukšāns, žurnālists.(5)

Bet tukumnieki jau rīkojās.

Atsaukšanās uz šo aicinājumu – Komunisma Rītā publicētās kolhoza Dzimtene galvenā agronoma Agra Jaunkļaviņa pārdomas Pa kuru ceļu?

„Cilvēkiem, kuri ilgu laiku atradušies klusēšanas un paklausības atmosfērā, nepieciešama drosme, lai kompetenti iejauktos problēmu risināšanā”, rakstīja autors.(6)

Augustā  Tukuma Šaha un dambretes kluba telpās (Brīvības laukums – 10) pulcējas aktīvisti, lai apspriestu Tautas frontes nodaļas dibināšanu. Sanāksmi vadīja un savu viedokli pārbūves veicināšanā izteica Tukuma 2.vidusskolas direktors J. Celmiņš. Laikraksta Skolotāju Avīze nodaļas vadītājs Vilis Seleckis iepazīstināja ar Tautas frontes republikas iniciatīvas grupas pieredzi. Uzstājās  Visvaldis Brūvelis, Andris Miezītis, Maksis Rozenbergs, Aldis Limanskis, Arvis Grods, Andris Kristbergs un citi. Lai organizētu nodaļas dibināšanu, tika izveidota iniciatīvas grupa 13 cilvēku sastāvā un pieņemts iniciatīvas grupas  Aicinājums. (7)

27.augustā lasāma šī raksta autores publikācija rajona laikrakstā. Pārsteidzoši, ka raksts ar nosaukumu Tautas frontei – jā! atradis vietu pirmajā lappusē. Nenoliedzama ir laikraksta žurnālistu – Natālijas Lūses, redaktora Vaivara Ziedoņa, redaktora vietnieka Jura Lauvas un citu atbalstošā attieksme pret LTF dibināšanas aktivitātēm. 

Rakstā galvenās domas – kultūras un izglītības sāpīgās problēmas, partijas birokrātijas samazināšana, LTF dibināšana. Autore raksta, ka „Tautas fronte varētu rosināt jauniešus, runājot Imanta Ziedoņa vārdiem, „kopt sevi, kopt tautu un kopt ideju”.”(8)

Organizatoriskais darbs LTF Tukuma nodaļas dibināšanai bija jau gandrīz paveikts. Bija sagatavota LTF nodaļas programma un statūti, uzrakstīts konferences scenārijs, iniciatīvas grupas pārstāvji gatavoja ziņojumus, tapa konferences rezolūcija.

Andrim Miezītim kā rajona sporta dzīves organizatoram bija izveidojusies laba sadarbība ar kultūras darbiniekiem. Arī LTF konferenci gatavojot, viņu  atsaucība palīdzēja atrisināt daudzus jautājumus. Īpaša pateicība – Astrīdai Strazdiņai. Jāatzīmē, ka kultūras darbinieki arī nākamajos gados ļoti palīdzēja LTF pasākumu organizēšanā. Konferences apskaņošanu uzņēmās sakaru mezgla darbinieki Viļņa Benfelda vadībā. Pirms konferences un starpbrīžos skanēja patriotisku dziesmu ieraksti. Planšeti ar Tautas frontes emblēmu izveidoja Tukuma MRS māksliniece Daila Bramberga.

 Laikrakstā 13.septembrī publicētajā iniciatīvas grupas Aicinājumā tika nosaukts konkrēts laiks un vieta: 16.septembrī pl.18.00 Tukuma kultūras namā.(9) Bet 15.septembrī avīze jau izveidojusi rubriku Tautas fronte. Paraksts zem Aicinājuma uz konferenci -LTF Tukuma rajona nodaļa. (10)

Rosīgi un aktīvi bija ne tikai tukumnieki.12.septembrī  notika pirmā LTF Engures atbalsta grupas dibināšanas sapulce, kurā izveidoja domi 11 cilvēku sastāvā.

Bija pienācis 16.septembris. Tieši šajā dienā laikrakstā Padomju Jaunatne bija publicēts Tautas frontes Tukuma organizācijas programmas projekts.(11)

Lai arī tautas pozitīvo noskaņojumu Tautas frontes idejai jutām visu sagatavošanas periodu, tomēr bažas par to, kā  būs, bija mums visiem. Vilis Seleckis atceras, ka ejot uz Kultūras namu sastapis  divus kolēģus pedagogus, kuri gan devušies pretējā virzienā, un ar lielu skepsi izteikušies par konferenci. Arī manas izjūtas, ejot pa pilsētas centru, bija ļoti trauksmainas. Vai cilvēki sanāks? Vai viss izdosies kā iecerēts?

Savukārt Andris Miezītis un Juris Celmiņš jau kultūras namā minūtes 15 pirms sākuma bija bažīgi vērojuši patukšo zāli. Bet tad – cilvēki nāca – pa vienam, grupiņās, draugu kopās, tukumnieki un rajona cilvēki. Piepildījās zāle, balkons, atvērtajās durvīs, vestibilā, palika tie, kuriem  nepietika vietas zālē. Dalībnieku bija vairāk kā tūkstotis. Pildījās ziedojumu urna. Tika saziedoti 1518 rubļi.

Jau pirms konferences un tās gaitā tika rakstīti iesniegumi par uzņemšanu Tautas frontē.  Šajā dienā LTF iestājas jau 882 biedri, un – kā rāda apkopojums – starp viņiem  230 strādnieki, 78 partijas biedri, 73 komjaunieši, astoņas mājsaimnieces, 48 skolēni, divi ticīgie, 82 pensionāri. (12)

Par konferences norisi atgādina laikraksta Komunisma Rīts atvērums. Tajā Natālijas Lūses tekstā un Valda Koršunova fotogrāfijās 1988.gada 16.septembra vakara un 17.septembra nakts notikumi. Uz skatuves – četri konferences vadītāji – Andris Miezītis, Andris Kristbergs, Vilis Seleckis, Juris Celmiņš. Citā fotogrāfijā – pārpildīts balkons, cilvēki atvērtajās zāles durvīs. (13) Ar tumšzilu koppapīru uz rakstāmmašīnas pavairotais scenārijs liecina, ka sākotnēji konferenci atklāt bija plānots Jurim Celmiņam, bet – satraukums darīja savu – un viņa vietā konferenci bija jāatklāj Andrim Miezītim.

Sākumā konferences dalībnieki noklausījās iniciatīvas grupas pārstāvju ziņojumus un tad pārgāja pie debatēm. Tām varēja pieteikties rakstiski, prezidijs arī aicināja iesniegt priekšlikumus organizācijas statūtiem un programmai. Pirms ziņojumiem klātesošie tika informēti, ka pirmajā pārtraukumā reģistrācijas vietā jāiesniedz aizpildīti iesniegumi, pretim saņemot mandātus balsošanai.

Tika ievēlēts sekretariāts trīs cilvēku sastāvā (Natālija Lūse, Marija Anmane, Aina Teberniece) un redkolēģija rezolūcijas sagatavošanai (Juris Celmiņš, Vilis Seleckis, Arvis Grods, Viktors Vītols, Inta Morzika, Aija Miezīte, Māris  Baltakmens).

Darba kārtības pirmajā punktā uzstājās iniciatīvas grupas pārstāvji ar ziņojumiem par atsevišķām nozarēm. Inta Morzika runāja par ekonomikas jautājumiem, Lolita Vilka – par kultūru, Aija Miezīte – par izglītību, Juris Celmiņš – par atklātību un demokrātiju, Andrievs Ručevskis par veselības aizsardzību, Arvis Grods – par nacionālo attiecību jautājumiem, Māris Baltakmens – par ekoloģiskām problēmām, Viktors Vītols – par kultūras pieminekļu aizsardzību. (14)

Lūk, daži citāti no runām:

„Demokratizācijas pamatnosacījums ir padomju varas atjaunošana. Bieži pret šo tēzi iebilst, taču reālā situācija ir tāda, ka vara mūsu zemē praktiski atrodas partijas valsts aparāta hierarhijas, Vissavienības resoru, kā arī iestāžu un grupu, kuras tieši saistītas ar materiālo labumu sadali, rokās.” (J. Celmiņš)

„Tādas prasības kā darba tikums, apzinīgums, godprātība, augsta morāle, patriotisms ir tieši kultūras faktori, un, kā to pierāda pati dzīve, kulturāla darba pamats. Gadu gados šis pamats ir ārdīts, un tagad tieši ietekmē mūsu dzīvi”. ( L. Vilka)

 

„Skolas salīdzināt un novienādot ar kaut kādiem vidējiem kritērijiem ir vienkārši amorāli, zinot, kāda ir materiālo iespēju un citu apstākļu atšķirība. Cik ilgi dalīsim karogus, lai ar tiem aizklātu skolas patiesās problēmas? Vai iespējams kādā skolā bērniem apgūt galda kultūru, ja pat kartupeļus bērni ēd ar karotēm, kompotu dzer no apdrupušām krūzītēm, sēž saspiesti kā siļķes mucā.” ( A. Miezīte)

„Lielākā daļa arhitektūras pieminekļu, kā arī vēsturiskas nozīmes celtņu atrodas avārijas stāvoklī. Tautas celtniecības objekti – viensētas, arī muižas, baznīcas, kuras cēlusi mūsu darba tauta, aizgājuši bojā”. ( V. Vītols) (15)

Gan ziņotāju, gan debatētāju runās varēja jaust ilgi krātu, dziļu sāpi par Latvijā notiekošo. Likās, ka daudzi runātāji uzskatīja Tautas fronti par tādu kā situācijas uzlabotāju, sakārtotāju, par instanci, kur griezties pēc palīdzības.

Šodien, lasot nodzeltējušās lapiņas, uz kurām bija pieteikumi uzstāties debatēs, tas īpaši jūtams:

„Dažos vārdos par nacionālo kultūru, ja drīkst. K.Stacēvičs”

„Vārdu lūdz Labere, pensionāru padomes priekšsēdētāja- „Par dzīves apstākļiem”.”

„b.Miezīti! Man vajadzētu pateikt dažus vārdus par muzeja vajadzībām. Tas nebūs gari. Rumbēna”

„Lūdzu vārdu debatēs par ekoloģisko tēmu. Čeže, z/k „Selga” „

Daudzi runātāji nebija pieraduši publiski izteikties, atkārtojas, novirzījās no tēmas. Uz prezidiju nāca zīmītes ar priekšlikumiem:

„Lūgums sekot reglamentam un runāt pēc būtības to, kas attiecas uz Tautas frontes dibināšanu, jo citādi mēs šeit būsim līdz rītam. z/k „Selga”, Čeže V.”

„Debašu laikā lūdzu mikrofonu novietot lejā pie tribīnes. Cilvēkiem, kas nav pieraduši uzstāties, tā būs ērtāk. L. Pimenovs”.

„Šitas runātājs visu laiž šķērsām, bet jūs trijatā varat mierīgi noskatīties?„(anonīmi)

(16)

Tomēr lielākā daļa debašu bija saturīgas un interesantas. Laikraksts atzīmē Agra Jaunkļaviņa Toma Šlisera, Vaira Dzeguzes, Visvalža Brūveļa, Ilzes Pauliņas, Alekseja Kļimanova, Leona Kradēvica, Tatjanas Drukas, Oskara Grīga un Mārtiņa Āboliņa viedokļus.(17) Mārtiņu Āboliņu – Engures ārstu, grupas Helsinki-86 dalībnieku īpaši atceros tādēļ, ka viņš pirmais atmeta pierasto uzrunu „Biedri!”, sākot savu runu ar vārdiem „Dāmas un kungi!” Tiem sekoja aplausi.

Scenārijā bija paredzētas arī rajona vadošo darbinieku uzstāšanās. Bija ieradusies un tribīnē uzdrošinājās kāpt partijas rajona sekretāre Ērika Priede. Viņai bija ļoti grūts uzdevums – atbildēt par nepadarīto, par daudzu gadu gaitā sakrātajiem „kāpēc?”. Atceros savu neveiklības sajūtu un pat žēlumu pret runātāju, kura nespēja atbildēt uz cilvēku jautājumiem.

Konferences dalībnieki ievēlēja Tautas frontes nodaļas pārstāvi, faktiski – nodaļas vadītāju, un tautas frontes valdi un revīzijas komisiju. Par LTF Tukuma nodaļas pārstāvi ievēlēja Vili Selecki. Revīzijas komisijā ievēlēja Ainu Tebernieci, Mariju Anmani un Agitu Birkmani. Valdes sastāvu nenosaukšu, tāpat arī uz Latvijas Tautas frontes kongresu ievēlētos delegātus, jo tie atrodami grāmatas dokumentu sadaļā.

Jāuzteic balsu skaitīšanas komisijas darbs ( komisijas priekšsēdētājs – Vilnis Benfelds, sekretāre – Agita Birkmane, locekļi- Edvīns Bandenieks, Valentīna Celmiņa, Aina Teberniece, Inita Kalniņa, Sarma Upesleja, Marija Anmane). (18) Konference beidzās vēlu pēc pusnakts ar kopīgu dziesmu Nevis slinkojot un pūstot, bet balsu skaitītāji, ņemot vērā tā laika tehniskās iespējas, savu darbu varēja pabeigt tikai 17.septembra agrā rīta stundā.

Konferences noslēgumā tika pieņemta rezolūcija. Tautas frontes nodaļa Tukumā bija nodibināta. Nekautrēšos apgalvot, ka tā bija viena no pirmajām un lielākajām Latvijā. Mūsu konference izcēlās kopumā ar labu sagatavotību, ar necerēti lielu dalībnieku skaitu, ar plašu apskatīto problēmu loku. Tukumniekiem priekšā bija aizsteigušies cēsinieki, jo  11.septembrī – Cēsu rajona Kultūras namā notika Latvijā pirmās (ārpus Rīgas) TF grupas dibināšanas sapulce.(19) 17.septembrī notika arī Balvu LTF nodaļas dibināšana, taču – spriežot pēc presē atrastajiem materiāliem, tādu līdzdalības apjomu kā Tukumā,  nesasniedza.
Latvijas Tautas frontes dibināšanas sakarā parādās daudz spekulāciju, bieži tiek apgalvots, ka tā bija kompartijas un represīvo orgānu inspirēta. Tomēr attiecībā uz sevi, sev tuvajiem cilvēkiem un daudziem LTF aktīvistiem varu apgalvot, ka šī kustība izauga no mūsu iekšējās pārliecības, ka mūsu attieksme pret norisēm bija dziļi personiska, ka mēs paši augām un veidojāmies pārmaiņu procesā. Jā, šodien atskatoties, es atceros dažus cilvēkus, kuri atnāca it kā ne no kurienes, jo sākumā tikai iniciatīvas grupa bija tā, kas personiski aicināja darboties. Protams, būtu naivi domāt, ka mūs nevēroja un mums nesekoja. Diemžēl, popularitāti arī dažkārt ieguva cilvēki, kuri  prata teikt  skaļas nacionālistiskas runas. Toreiz man arī likās – cik drosmīgi! Šodien pārlasot dažas no tām – redzu – tikai un vienīgi populisms. Un, visticamāk, ka dažu personu drosmei apakšā bija citi motīvi.

Un tomēr – lai kā arī ar šodienas acīm nevērtētu LTF, tas ir viens no vissnozīmīgākajiem posmiem 20.gadsimta Latvijas vēsturē.

Aija Miezīte

Atsauces:
(1)  Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties. Padomju Jaunatne, Nr.112, 1988.gada 10. jūnijā, http://www.barikadopedija.lv/raksti/303485
(2
) Lai drošāk raudzītos nākotnē. Komunisma Rīts, Nr.86, 1988.gada 21.jūlijā.
(3) Galveniece S.- Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas dibināšana un darbība. Vēstures eksāmena darbs, Tukums,2000, 84.pielikums.
(4) Šablovskis A. –Tautas uzticībai tuvojoties, Padomju Jaunatne, Nr.133, 1988.gada 13.jūlijā,http://www.barikadopedija.lv/raksti/318066
(5)
Aicinājums, Komunisma Rīts, Nr.90, 1988.gada 30.jūlijā.
(6) Jaunkļaviņš A. – Pa kuru ceļu? Komunisma Rīts, Nr.93, 1988.gada 6.augustā.
(7) Tukuma rajona Tautas frontes dibināšanas iniciatīvas grupas Aicinājums, Komunisma Rīts, Nr.100, 1988.gada 23.augustā.
(8) Miezīte A. – Tautas frontei-jā, Komunisma Rīts, Nr.102, 1988.gada 27.augustā.
(9) Tautas frontes iniciatīvas grupas Aicinājums rajona iedzīvotājiem, Komunisma Rīts, Nr.109, 1988.gada 13.septembrī.
(10)                     Nevis slinkojot un pūstot… Komunisma Rīts, Nr.109, 1988.gada 13.septembrī.
(11)                     Tautas frontes Tukuma organizācijas programmas projekts, Padomju Jaunatne, Nr.178, 1988.gada 16.septembrī,http://www.barikadopedija.lv/raksti/911195
(12)
                    
 Seleckis V.- Tukumnieki savu vārdu ir teikuši, Padomju Jaunatne, Nr.186, 1988.gada 28.septembrī,

http://www.barikadopedija.lv/raksti/389096
(13)                     Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu… Komunisma Rīts,
Nr.114, 1988.gada 24.septembrī.(14)                     Tukuma rajona Tautas frontes dibināšanas konferences scenārijs (no A. Miezīša personīgā arhīva).(15)                     Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu… Komunisma Rīts, Nr.114, 1988.gada 24.septembrī.(16)                      Pieteikšanās debatēm Tautas frontes dibināšanas konferencē (no A. Miezīša personīgā arhīva).
(17)                     Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu… Komunisma Rīts, Nr.114, 1988.gada 24.septembrī.(18)                     Tukuma rajona Tautas frontes konferences balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokoli Nr 1., Nr.2, Nr.3,  no Latvijas Okupācijas muzejam (LOM) nodotiem LTF Tukuma nodaļas arhīva materiāliem, kas vēl nav pilnā apjomā reģistrēti un iekļauti LOM krājumā. (19)                     Latvijas tautas frontes divdesmit piecu gadu atcerei. Notikumu hronika Latvijā un Cēsīs.http://ltf-cesis.blogspot.com/p/blog-page_1.html